Назад к списку

Kā pirmā aprīļa joks sagrāva valsti

Šis stāsts tik tiešām sākās kā pirmā aprīļa joks. Bet sekas šim stāstam nemaz tik jautras nebija. Var pat teikt, ka joks bija liktenīgs. Un lielā Padomju Savienība kļuva par tās upuri. Tas lieku reizi liecina par to, ka nevajag ticēt visam, ko raksta. Pat ja tiek pieminēti zinātniski žurnāli.


Pagājušā gadsmita 30-to gadu beigās diezgan pazīstams zinātniski-populāras žurnāls "La Science et la Vie" nopublicēja pirmā aprīļa joku rakstu par ēģiptiešu piramīdām un pareizu tetraedru neparastām īpašībām. Tas bija pa tiešām tā laika garā! Tajā pašā laikā franču ķīmiķis un mistiķis Žaks Beržjē uzrakstīja par to, ka vērša asinis, ievietotas miniatūras Heopsa piramīdas kartona kopijā, nesarecēja, bet gaļa diezgan ilgi saglabāja savu svaigumu. Un apmēram tajā pašā laikā kāds M.Bovi apgalvoja, ka tādos pašos tetraedros, kuru sānu malas ir noorientētas uz pasaules malām, dzīvnieku līķi nevis sadalās, bet gan mumificējās.

Raksta autori žurnālā «La Science et la Vie» pasmējās par cilvēku lēttīcību un šarlatānu apgalvojumiem. Viņi paziņoja, ka miegs šādā pareizā tetraedrā atgriež jaunību organismam, skūšanās naži paši pa sevi uzasinās, bet piens nesaskābst. Nu pasmējās - un aizmirsa.

Bet šo žurnāla numuru pēc pāris gadiem ieraudzīja izgudrotājs Eriks Vallenbergs, kurš toreiz strādāja laboratorijā Åkerlund & Rausing un iedegās ar ideju samazināt piena ražošanas izmaksas. 1944. gadā gaismu ieraudzīja kartona iepakojums trīsstūra formā. Bet vēl pēc 6 gadiem tika reģistrēta firma Tetra Pak, par kuras īpašo iepakojumu uz ilgiem gadiem kļuva kartona piramīda Tetra Classic®.

Par lielu šī iepakojumu plusu varētu minēt minimālo atgriezumu daudzumu un praktiski pilnu procesa automatizēšanu. Pamats - mīkstais kartons savienojumā ar polietilēnu - tika sarullēts cilindra formā un savienojuma vietās sakausēts kopā. Tad tos piepildīja ar pienu, kefīru vai saldo krējumu un automātiski aizkausēja šuvi ciet un nogrieza iepakojumu. Tad gatavais iepakojums iekrita speciālā konteinerā. Nekādu sarežģījumu un praktiski nav atgriezumu.

Tiesa gan, tālākais ceļš līdz patērētājam nebija vairs tik tehnoloģisks. Viens no lielākajiem trīsstūra iepakojumu trūkumiem - to nav iespējams blīvi salikt kantainā kastē. Tāpēc iepakojumu uzglabāšanai un transportēšanai izmantoja speciālas sešstūra metāla kastes. Bet tas, savukārt, noveda pie izmaksu palielināšanas transportēšanas un uzglabāšanas procesos – pa lielam nācās uzglabāt un pārvadāt arī gaisu.

Un te vēl noskaidrojās, ka piramīdās piens saskābst tieši tik pat ātri kā visos citos iepakojumos. Respektīvi, nepalika vairs neviena racionāla iemesla saglabāt šo iepakojumu, pat neskatoties uz vienkāršu ražošanas procesu.

Rezultātā 1959. gadā Zviedrija atteicās no Tetra Classic® trīsstūra iepakojumiem.

Likās, ka kompānijai nebija citas izejas, kā aiziet no tirgus. Taču Rubenam Rausingam, toreizējam kompānijas vadītājam, izdevās pārdot savu tehnoloģiju Padomju Savienībai. Runā, ka lielu lomu sarkano ministru pārliecināšanā nospēlēja vecais raksts no žurnāla «La Science et la Vie». Bet varbūt arī savu lomu nospēlēja zemas ražošanas izmaksas. Kas to lai tagad zina...

Un tā sākās otra, ļoti gara, trīsstūra piena paku dzīve. Tos izmantoja gandrīz 30 gadus, līdz 80-to gadu vidum.

To kvalitāte bija diezgan viduvēja. Piramīdas bieži plīsa un tecēja. Tirdzniecība jau ierasti norakstīja zaudējumus iepakojuma pāšizmaksā. Pārnēsāt un uzglabāt šādus iepakojumus arī bija diezgan pagrūti. Pircēji bija neapmierināti, bet piecieta, jo citas alternatīvas nebija. Īsāk sakot, ekonomiski efektīva piena ražošana galu galā noveda pie samērā augstām patēriņa izmaksām.

Protams, ja skatamies lielās valsts mērogā, tad tas ir sīkums. Sevišķi ņemot vērā faktu, ka augstas gāzes un naftas cenas pasaulē veiksmīgi maskēja ekonomiski neizdevīgus lēmumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu valsts vadības sistēmā. Taču tikko mainījās ārējās tirdzniecības nosacījumi, tā viss sāka jukt un brukt. Šķietami nemanāmi sīkumi un mazas detaļas ikdienā sakrājās un salikās kopā šo gadu laikā, kā rezultātā arī noveda Padomju Savienību pie problēmām finanšu jomā, sociālā jomā un iekšējā politikā.

Un ja arī nevar pateikt pilnīgi droši, ka tieši Tetra Classic® piramīdas kļuva par iemeslu socialistiskās ekonomikas sagrūšanai, tad zināmu ieguldījumu tās tomēr veica. Ja paskatīties uz piramīdām kā uz valdības pieņemamo lēmumu rezultātu, kas diezgan labi to raksturo, tad kļūst skaidrs, ka cits liktenis PSRS nemaz nebija.

Vai tomēr viss varēja būt savādāk?


Foto: google.com, ria.ru